The beautiful town of Chania is located to north-east, ups, piedodiet, north-west, ups, piedodiet, es gribēju teikt, brīnišķīgā Hanijas pilsēta atrodas un tā tālāk. Ja kāds nesaprata, tas bija rekurzīvs "ups, piedodiet". Ja kāds atkal nesaprata, es neesmu vainīgs, jo pārāk daudz skatos doktoru Hausu, prāts mežģās.
Jebkurā gadījumā, es solīju pastāstīt, kas tad tik nepatīkams ar mums atgadījās pēc Retimnas. Kā zināms, par kaut ko nepatīkamu, dīvainu un pavisam izvirtušu uzzināt vienmēr ir interesantāk, lai gan daudzi tajā neatzīstas. Jo kuru gan interesē kaut kas parasts un veiksmīgs? Tas ir garlaicīgi! (Atkal Hauss lien ārā, šausmas).
Tāpēc es remdēšu jūsu interesi. Lieta tāda, ka tad, kad mēs īrējām mašīnu, Taņai teica kaut ko par to, ka rīt ir "īpaša diena" un benzīnu varēs nopirkt tikai izredzētās degvielas uzpildes stacijās. Principā, kad mēs braucām uz Retimnu, bultiņa rādīja diezgan lielu atlikumu, un tāpēc mēs īpaši neuztraucāmies. (Kas ēd atlikumu, tas ir tīrs un gluds – saskaņā ar poļu parunu). Bet, kad mēs jau taisījāmies no Retimnas uz Irakliju, bultiņa pēkšņi ņipri rāpoja uz leju, kas mūs iedzina nelielā stuporā. "We’ve got a leak!" es gribēju teikt līdzīgi kā helikoptera pilots no pēdējās "Lost" sērijas, bet kaut kas mani atturēja. Droši vien tā bija doma par to, ka mēs iestrēgsim šosejas vidū desmitiem kilometru no viesnīcas, ja steidzami neatradīsim uzpildes staciju. Problēma bija tajā, ka pa ceļam nebija nevienas atvērtas degvielas uzpildes stacijas! Mēs uzmanīgi skatījāmies, esiet par to droši. Nelielā apjukumā mēs apstājāmies pie viena autocentra , kur kundzes gados pasauca jaunu meiteni, kura man ar zināmu nožēlu paziņoja: They’re on strike!
Manā dzimtajā (diemžēl, laikam) krievu valodā tas nozīmē: “Viņi streiko”. Te nu es arī atcerējos, ka pāris rakstos, kurus es virspusēji pārskrēju ar acīm pirms izlidošanas uz Krētu, bija rakstīts, ka streikojoši degvielas uzpildītāji ir vietējais apskates objekts, kaut kas līdzīgs olīvām. Te nu jums varētu gribēties pasmieties, atceroties raslabonu, bet mums, ticiet man, nebija līdz smiekliem. Kāds mums tomēr pateica priekšā, kur atrast strādājošu uzpildes staciju. Principā, varējām iedomāties arī paši, pēc garās automašīnu un motociklu astes, kas rēgojās gar ielu.
Taču, lūk, ķibele – nebijām mēs nostāvējuši rindā ne divdesmit minūtes, kad uzpildes stacijas darbinieki paziņoja, ka benzīns ir beidzies. Es ar gudru seju gāju atpakaļ un rādīju rindā stāvošajiem tūristiem ar rokām krustu – gudrāka zīme man prātā neienāca. Pāris grieķu pat mēģināja ar mani runāt grieķiski, bet aplauzās, hehe, jo es atbildēju viņiem kā uzvilkts tikai "no fuel", "no gas". Acīmredzami ne vietējie – tie jau sen ir lietas kursā, ka streiks – tā ir jautra atpūta, un nedrīkst lauzt tautiešiem raslabonu. Bet tūristiem – drīkst, tāpat viņiem nav kur likties, jo Krēta taču ir sala. Es, starp citu, garāmejot parunāju ar jaunu holandieti uz motorollera, kurš neko noderīgu nepaziņoja, bet tikai taisīja norūpējušos ģīmi. Toties angliski runāja lieliski un saprotami. Kā zināms, hodža meklē gredzenu nevis tur, kur to pazaudēja, bet tur, kur gaišs.
Galu galā mums neatlika citas izvēles, kā vien piezvanīt uz numuru, kas norādīts automašīnas īres līgumā. Par laimi, Andrejam bija telefons ar viesabonēšanu (viņš telefonā klausās audiogrāmatas un tāpēc staipa to sev līdzi), un piedevām raslabona vīruss vēl nebija ticis līdz cilvēkam virtuālā vada otrā galā. Tāpēc viņš mums paziņoja, ka piecu kilometru attālumā no Kavrosas ir strādājoša degvielas uzpildes stacija, kur mūs apkalpos. Bet Kavrosa – tā ir pretējā virzienā no tās vietas, kur mēs atrodamies, tuvāk Hanijas pilsētai, tātad rietumos. Lūdzoties, lai pietiktu degvielas, mēs lauzāmies atpakaļ pa nacionālo šoseju, bet pēc tam arī kalnos, meklēt uzpildes staciju. Pārdevējs ēstuvē, pēc izskata turks, paziņoja, ka iekārotās mucas ar benzīnu ir tuvu, bet uzpildes stacija ir slēgta, un mūs neapkalpos. Šajā brīdī es sāku kaut ko turēt aizdomās, un manas aizdomas atrisinājās mums veiksmīgā veidā: uzpildes stacija tiešām bija slēgta, bet tēvs ar 13 gadus vecu dēlu slinki sēdēja pie sūkņa un minūtes laikā dzemdēja frāzi "Rīt viss būs". Nē, ne tas bija veiksmīgi, bet gan tas, ka viens zvans no mūsu drauga-izīrētāja pēkšņi atrisināja problēmu – turklāt ielēja mums nez kāpēc firmas Shell premium klases degvielu. Ja es vēl nebiju pieminējis, stacija piederēja firmai Shell. Starp citu, vai zināt, kā tā jau 80 gadus saucas patiesībā?
Royal Dutch Shell, tas ir, Karaliskais Holandiešu Gliemežvāks. Nē, šoreiz es nejokoju. Starp citu, Shell ir trešā lielākā kompānija pasaulē, pēc ļaunās megakorporācijas Wallmart un ExxonMobil ar nezināmu ļaunuma līmeni. Pati Shell cenšas izskatīties labiņa – pa Euronews visu laiku iet reklāma, kā viņi atbalsta alternatīvo enerģijas avotu izstrādi un rūpējas par ekoloģiju, radot inovatīvu naftas superurbteni simts maziņo vietā. Labprāt noticēšu – īpaši, ja šie avoti kļūs pieejami tieši tad, kad sāks beigties nafta, un tos nodrošinās atkal jau korporācija Shell. Bet rūpēties par ekoloģiju, kad vienlaicīgi ar to sanāk ietaupījums – kāpēc gan ne? Īpaši, kad pēdējais ir cēlonis, bet pirmais – sekas.
Veiksmīgi uzpildījušies, mēs sapratām, ka tagad mums jau ir tuvāk līdz Hanijas pilsētai nekā vilkties atpakaļ uz Retimnu un pēc tam līdz Iraklijai. Pa ceļam noskaidrojām vēl divus smieklīgus faktus. Degviela beidzās nevis tāpēc, ka iztecēja, bet gan tāpēc, ka mūsu megavāģa bāka bija tikai 30 litri. Starp citu, "aiziet atliet" angliski būs go take a leak, pēdējais vārds nozīmē arī noplūdi. Starp citu, teorētiski es izīrētājus saprotu – tūrists īrējot tāpat prasīs pilnu bāku, bet atdos tukšu. Pērkam mašīnu ar 30 litru bāku – voilā, problēmu nav, jo pilna ir kļuvusi gandrīz vienāda ar tukšu. Ja kāds nav lietas kursā, parasta bāka mašīnā ir 60-70 litri, pat tādās mazulītēs kā mūsējā parasti ir vismaz 40. Bet nosēdumi vienalga palika: tūristus apčakarēt ir labi tikai tad, kad tas nav tik acīmredzami.
Otrais smieklīgais fakts: piecus km no pirmā "Shell" gadījās otrais. Un tas bija atvērts. Iet nu tagad un runā par veiksmi un savlaicīgumu.
Bet nākamajā daļā tomēr būs par Haniju.